Atvērtās zinātnes mistērija

''Apgāz mītus'' <div style="text-align: left;"> <img src="images/miti.svg" width="450"> </div> Par atvērtās zinātnes kustību laika gaitā ir izveidojušies vairāki nepatiesi apgalvojumi - mīti. Atrodi mītu, kurš paslēpies starp patiesiem apgalvojumiem. [[Atvērtā zinātne ir plašs jēdziens, kas ietver dažādas komponentes un prakses]] [[Atvērtā zinātne var veicināt sadarbību starp pētniekiem]] [[Atvērtā zinātne paredz, ka zinātniskā informācija kļūst pieejama ne tikai citiem pētniekiem, bet ikvienam interesentam]] [[Atvērtā zinātne nozīmē, ka pētījumu kvalitātes prasības ir zemākas]]

''Atklāj nākamo pavedienu'' <div style="text-align: left;"> <img src="images/eosc.svg" width="450"> </div> Atvērtā zinātne nav tikai principi un prakses – tās īstenošanai nepieciešama arī infrastruktūra, kas palīdz pētniekiem atrast, uzglabāt, pārvaldīt, kopīgot un atkārtoti izmantot pētniecības rezultātus un datus. Eiropā šādu infrastruktūru un pakalpojumu savstarpēju sasaisti veicina arī Eiropas atvērtās zinātnes mākonis - EOSC //(European Open Science Cloud)//. Kāda ir šādas atvērtās zinātnes infrastruktūras galvenā loma? [[Nodrošināt vidi, kurā pētnieki var atrast, piekļūt, pārvaldīt, kopīgot un atkārtoti izmantot pētniecības datus, resursus un pakalpojumus]] [[Aizstāt universitāšu un pētniecības institūciju informācijas sistēmas ar vienotu Eiropas sistēmu]] [[Nodrošināt, ka visi Eiropā radītie pētniecības dati automātiski kļūst publiski pieejami]] [[Uzglabāt visas Eiropas zinātniskās publikācijas vienā centralizētā datubāzē]]

''Atslēdz zināšanas'' <div style="text-align: left;"> <img src="images/mekle.svg" width="450"> </div> Ja pētnieks ir publicējis rezultātus atvērtā piekļuvē, tas nozīmē, ka ikviens tiem var piekļūt, ar tiem iepazīties un izmantot. Kur tos vislabāk meklēt? [[Pētnieku sociālo tīklu profilos, piem., ResearchGate]] [[Repozitorijos, zinātniskajās datubāzēs un citos zinātniskās informācijas meklētājos]] [[Zinātniskajās datubāzēs]] [[Google]]

Šis nav mīts. Atvērtā zinātne ietver daudz un dažādas komponentes un prakses, piemēram, atvērtā piekļuve, kas nodrošina, ka zinātniskie atklājumi ir ikvienam pieejami, kā arī pētniecības datus, atvērto programmatūru, atvērto recenzēšanu u.c. [[Mēģināt vēlreiz ->Apgāz mītus]]

MĪTS. Atvērtā piekļuve nenozīmē zemāku kvalitāti. Raksti atvērtā piekļuvē, īpaši zinātniskos žurnālos publicētie, tiek recenzēti, piemērojot tādus pašus kvalitātes kritērijus kā citos zinātniskajos žurnālos. Informācijas avoti vienmēr ir rūpīgi jāizvērtē neatkarīgi no to pieejamības veida. ''Pēdējais koda cipars ir 2'' >>> [[Atvērt durvis uz noslēguma ziņojumu ->Durvis]]

Šis nav mīts. Atvērtās zinātnes mērķis ir padarīt zinātni pieejamu arī pārējai sabiedrībai. [[Mēģināt vēlreiz ->Apgāz mītus]]

Atvērtā zinātne var veicināt sadarbību starp pētniekiem. Ja pētījumu rezultāti, dati un citi noderīgi materiāli ir atvērti pieejami, citiem pētniekiem ir lielākas iespējas balstīties un atkārtoti izmantot tos savā pētījumā. Protams, sniedzot norādi uz oriģinālu. [[Mēģināt vēlreiz ->Apgāz mītus]]

<div style="text-align: center;"> <img src="images/durvis.svg" width="200"> </div> (set: $c1 to "") (set: $c2 to "") (set: $c3 to "") (set: $c4 to "") (set: $c5 to "") (set: $c6 to "") <div class="koda-bloks"> <p class="koda-paskaidrojums"> Lai atvērtu durvis uz noslēguma ziņojumu, ievadi sešu ciparu kodu. </p> <div class="koda-lodzini"> (input: 2bind $c1, "X") (input: 2bind $c2, "X") (input: 2bind $c3, "X") (input: 2bind $c4, "X") (input: 2bind $c5, "X") (input: 2bind $c6, "X") </div> <div class="koda-poga"> (link-rerun: "Atvērt")[ (if: $c1 + $c2 + $c3 + $c4 + $c5 + $c6 is "010322")[ (go-to: "Noslēguma ziņojums") ] (else:)[ (set: $c1 to "") (set: $c2 to "") (set: $c3 to "") (set: $c4 to "") (set: $c5 to "") (set: $c6 to "") ] ] </div> |kluda>[] </div>

//Google// rezultātos noteikti parādās atvērtās piekļuves resursi, tomēr ir citas pieejas, kas nodrošinās precīzākus un uzticamākus rezultātus. [[Mēģināt vēlreiz ->Atslēdz zināšanas]]

''Iepazīsti pētniekus'' <div style="text-align: left;"> <img src="images/profili.svg" width="450"> </div> Jaunas zināšanas nerada pašas sevi. Katram pētījumam ir savs autors vai autoru komanda. Turklāt pētnieki rada ne tikai zinātniskās publikācijas, bet arī pētniecības datus, programmatūru, prezentācijas un citus atvērtus materiālus. Plašajā informācijas plūsmā var būt grūti noteikt, kuri darbi pieder konkrētam pētniekam. Kā nodrošināt, lai viss autora devums būtu viegli atrodams un nepārprotami identificējams? [[Norādot hipersaites uz visiem materiāliem]] [[Norādot pie katra materiāla autora e-pasta adresi]] [[Izmantojot autora unikālo identifikatoru]] [[Norādot autora vārdu un uzvārdu]]

Pareizi! Norādīt autora unikālo identifikatoru ir vislabākā pieeja. Viens no populārākajiem ir organizācijas ORCID nodrošinātais autora id - katram autoram unikāla ciparu virkne. Autori to norāda gan pie publikācijām, gan citiem materiāliem, kā arī izmanto neformālākā komunikācijā, piemēram, pievieno e-pastā. ''Otrais koda cipars ir 1'' >>> [[Pētījumu aizkulisēs]]

''Meklē atbildes kopā'' <div style="text-align: left;"> <img src="images/sabiedriska.svg" width="450"> </div> Atvērtā zinātnē viens no virzieniem ir arī amatierzinātne jeb sabiedriskā zinātne //(Citizen Science)//, kas dod iespēju ikvienam sabiedrības loceklim iesaistīties un sadarboties ar profesionāliem pētniekiem. Iedomājies, pētnieks ir digitalizējis vēsturiskus materiālus, kas satur rokrakstā vai drukātā tekstā fiksētu informāciju. Lai šo informāciju varētu pilnvērtīgi analizēt, meklēt un izmantot pētniecībā, materiālus nepieciešams transkribēt. Pētnieks apsver iespēju iesaistīt sabiedrību transkribēšanas procesā. Kāpēc sabiedrības iesaiste transkribēšanas procesā varētu būt vērtīga? [[Iesaiste ir vērtīga galvenokārt tādēļ, ka dalībnieki var kalpot kā bezmaksas darbaspēks]] [[Iesaiste nodrošina, ka pētniekiem nav jāiesaistās transkribēšanas procesā]] [[Iesaiste nodrošina, ka transkribēšanas procesā iesaistās nozares eksperti]] [[Iesaiste palīdz ātrāk apstrādāt lielu materiālu apjomu, vienlaikus iesaistot sabiedrību zinātnes un kultūras mantojuma izzināšanā]]

Vairākiem autoriem var sakrist vārds un uzvārds. Šajā gadījumā tas nedos pilnīgu pārliecību, kurš tieši ir darbu autors. [[Mēģināt vēlreiz ->Iepazīsti pētniekus]]

Norādītās hipersaites bieži vien nestrādā jau pēc dažām dienām. Šī ilgtermiņā nav labākā pieeja. [[Mēģināt vēlreiz ->Iepazīsti pētniekus]]

Autora e-pasts nodrošina iespēju sazināties, tomēr tā nav efektīvākā pieeja, lai identificētu autora darbus. Turklāt autoram var būt vairākas e-pasta adreses. [[Mēģināt vēlreiz ->Iepazīsti pētniekus]]

(text-colour:black)[ 🔓 010322. Kods pieņemts. Durvis ir atvērtas! ''Apsveicam! Tu esi atklājis Atvērtās zinātnes mistēriju.'' Tomēr koda seši cipari nebija izvēlēti nejauši. 01.03.2022. - Latvijā pieņēma Latvijas atvērtās zinātnes stratēģiju 2021.–2027. gadam. Stratēģija iezīmē Latvijas virzību uz atvērtāku zinātni, pievēršoties atvērtajai piekļuvei zinātniskajām publikācijām, pētniecības datiem un sabiedriskajai zinātnei. <a href="https://www.izm.gov.lv/lv/media/17069/download" style="color:#5c38c4;">Iepazīties ar stratēģiju</a> Ceļā iepazini vairākus svarīgus atvērtās zinātnes elementus: atvērto piekļuvi, pētniecības datus, pētnieku identifikatorus, sabiedrisko zinātni un ieskatu jaunākajos risinājumos. Atvērtā zinātne nav tikai par piekļuvi zinātniskajai informācijai. Atvērtā zinātne palīdz nodrošināt, ka zināšanas var atrast, pārbaudīt un izmantot jauniem atklājumiem un risinājumiem. 🔎<a href= "https://www.lu.lv/zinatne/atbalsts-petniecibai/atverta-zinatne/" style="color:#5c38c4;">Uzzināt vairāk par atvērto zinātni</a> Ja vēlies piedalīties balvu izlozē, lūdzam <a href="https://forms.cloud.microsoft/e/F753bGNfdE" style="color: #5c38c4;"> līdz 25. oktobrim aizpildīt īsu anketu</a>.] [[Doties uz sākumu ->Sākums]] (text-colour:black) [//Autori: LU bibliotēka, LU Zinātnes departaments// //Izmantotie attēli: undraw.co//]

Sociālo tīklu platformās noderīgu informāciju var arī palaist garām. Tomēr tas ir labs papildu avots. [[Mēģināt vēlreiz ->Atslēdz zināšanas]]

''Pētījumu aizkulisēs'' <div style="text-align: left;"> <img src="images/dati.svg" width="450"> </div> Tu esi atradis interesantu zinātnisko publikāciju un vēlies apskatīt datus, uz kuriem balstīti pētījuma rezultāti. Kur vislabāk meklēt ar publikāciju saistītos pētniecības datus? [[Publikācijas atsauču sarakstā]] [[Publikācijā norādītajā datu repozitorijā vai datu pieejamības paziņojumā]] [[Pētnieka sociālo tīklu profilā]] [[Meklējot publikācijas nosaukumu jebkurā interneta meklētājā]]

Pareizi! Atvērtās piekļuves resursus var meklēt dažādos veidos gan zinātniskajās datubāzēs, gan repozitorijos, gan zinātniskās informācijas meklētājos, piemēram, PRIMO, OpenAIRE Explore u.c., kur bieži vien, izmantojot filtrus, ir iespēja meklēt tikai atvērtās piekļuves rezultātus. Vienmēr pārbaudiet arī materiāla licenci un atvērtās piekļuves norādi, piemēram, atvērtas slēdzenes simbolu. <img src="images/OAatslega.png" width="50"> ''Esi ieguvis pirmo koda ciparu, tas ir 0'' >>> [[Iepazīsti pētniekus]]

Gan atvērtās zinātnes praktiķi, gan tie, kuri ar šo tēmu saskaras pirmo reizi, ir aicināti atklāt atvērtās zinātnes mistēriju. ''Noteikumi:'' * Katrā sadaļā ir viens jautājums; * Katram jautājumam ir viena pareiza atbilde; * Katra pareiza atbilde norāda vienu ciparu, kas kopā veido sešu ciparu kodu; * Atceries šos ciparus piefiksēt, jo noslēgumā iegūtais kods palīdzēs atvērt durvis un nonākt pie mistērijas noslēguma ziņojuma. [[Sākt ->Atslēdz zināšanas]]

Jā, bet ne tikai. [[Mēģināt vēlreiz ->Atslēdz zināšanas]]

Ne gluži. Informācija par pētījuma datiem vispirms jāmeklē pašā publikācijā un tās datu pieejamības paziņojumā. Ja dati ir publicēti atsevišķi, tur parasti būs norāde uz repozitoriju. [[Mēģināt vēlreiz ->Pētījumu aizkulisēs]]

Pareizi! Pētniecības dati bieži tiek glabāti datu repozitorijos, kur tiem var būt piešķirts pastāvīgs identifikators, piemēram, DOI. Publikācijā saite uz datiem var būt norādīta datu pieejamības paziņojumā //(Data Availability Statement//). ''Trešais koda cipars ir 0'' >>> [[Meklē atbildes kopā]]

Pareizi! Sabiedriskā zinātne palīdz paplašināt pētniecības mērogu. Tā ļauj cilvēkiem iesaistīties pētniecībā, kā arī apgūt jaunas zināšanas un sniegt ieguldījumu, piemēram, kultūras mantojuma izzināšanā. ''Ceturtais koda cipars ir 3 '' >>> [[Atklāj nākamo pavedienu]]

Sabiedriskās zinātnes mērķis nav izmantot cilvēkus kā bezmaksas darbaspēku. Tās pamatā ir sadarbība, zināšanu apmaiņa un iespēja sabiedrībai jēgpilni iesaistīties pētniecībā. [[Mēģināt vēlreiz ->Meklē atbildes kopā]]

Pētnieks saglabā nozīmīgu lomu. Pētnieki izstrādā metodiku, sniedz norādījumus, atgriezenisko saiti, pārbauda rezultātus un palīdz nodrošināt datu kvalitāti. [[Mēģināt vēlreiz ->Meklē atbildes kopā]]

Sabiedriskā zinātne dod iespēju iesaistīties arī cilvēkiem bez profesionālas pieredzes konkrētajā jomā. [[Mēģināt vēlreiz ->Meklē atbildes kopā]]

Pareizi! Atvērtās zinātnes infrastruktūra palīdz savienot pētniekus, datus, digitālos resursus un pakalpojumus, lai pētniecības rezultātus būtu iespējams vieglāk atrast, tiem piekļūt un tos atkārtoti izmantot. EOSC ir viens no nozīmīgākajiem Eiropas mēroga piemēriem šādas vides veidošanā. ''Piektais koda cipars ir 2 '' >>> [[Apgāz mītus]]

Ne gluži. Infrastruktūras mērķis nav aizstāt institūciju sistēmas. [[Mēģināt vēlreiz ->Atklāj nākamo pavedienu]]

Ne visus pētniecības datus ir iespējams padarīt publiski pieejamus. [[Mēģināt vēlreiz ->Atklāj nākamo pavedienu]]

Ne gluži. Infrastruktūras mērķis nav apkopot visas publikācijas vienā datubāzē. [[Mēģināt vēlreiz ->Atklāj nākamo pavedienu]]